Tallinas mērs izpelnās kritiku ar 9.maijam veltītu vēstījumu Igaunijas krievvalodīgajos medijos / Diena


Pievēršoties pašreizējai situācijai, mērs, kurš ir parlamenta spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas politiķis, pieminējis “karu, kas notiek tikai tūkstoš kilometrus no mums”. Viņš uzsvēris, ka “nekāds mērķis un nekāda ideoloģija nevar attaisnot bērnu bojāeju un māšu asaras”, taču nav nosaucis vārdā ne Krieviju, ne Ukrainu.

Kā atzīmējis Rīgikogu deputāts no opozīcijas partijas „Tēvzeme“ Mihails Lotmans, Kelvarta vārdi izpelnījušies asu reakciju gan igauņu valodā iznākošajos medijos, gan Krievijā.

„Igauņu plašsaziņas līdzekļi uzsver, ka Kelvarts aplami interpretējis Otrā pasaules kara notikumus un 9.maijs igauņiem nevar būt izlīguma diena, jo nacistiskās Vācijas okupāciju nomainīja vēl nežēlī, okāgās norka padja, okāci padja. Tikmēr Krievijas mediji apsūdz Kelvartu nodevībā un saitēs ar nacistiem, raksta, ka viņš atteicies no cieņpilnas 9.maija svinēšanas, un pārmet viņam ielaišanos kompromisā ar sirdsapziņu.

“Vērtējot kādu tekstu, īpaši ja šis teksts domāts kā aicinājums, ir svarīgi saprast, kāds ir šā teksta mērķis un kam tas adresēts. Ja Kelvarta mērķis bija izstāstīt krievvalodīgajiem patiesību par to, kas notiek Ukrainā, tad šis teksts neapšaubāmi ir aplams. Tas, kas notiek Ukrainā, ir karš un genocīds, tādēļ nekāds “līdzsvarots vērtējums” te nav iespējams – tas nozīmētu attaisnot agresoru,” spriedis deputāts.

“Domāju – viņš zina, kas ir viņa vēstījuma adresāti, un apzinās arī, ka viņi nevēlas zināt patiesību, bet grib dzīvot, ievīstījušies savā melu kūniņā, savukārt visu patieso informāciju noraidīt, saucot to par rusofobisku,” sacījis Lotmans, piebilstot, ka Igaunijas Parlamente ir devis šim karam pamatotu novērtējumu.

Viņaprāt, Kelvarta mērķis nav bijis vēstīt patiesību, bet izvairīties no iespējamajiem konfliktiem un provokācijām 9.maijā un tādā ziņā daļa viņam adresētās kritikas, iespējams, nav pamatota, taču arī tad mēra vēstījumu nevar uzskatīt par veiksmīgu.

“Neuzskatu, ka vēršanās pie igauņu un krievu valodā runājošajiem talliniešiem ar atšķirīgiem vēstījumiem ir pamatota – pat attiecībā uz tik jutīgu tematu kā 9.maijs”, izteicies deputāts.

Kā uzskata parlamenta deputāts no premjerministers Kajas Kallasas vadītās Reformu partijas Kristens Mihals, vienīgais vērtīgais mēra vēstījums talliniešiem varētu būt tāds – 9.maijs nav nekāda svētku diena. Pēc viņa teiktā, “to, kas kādreiz bija kritušo pieminēšana, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa dienesti pārvērtuši par polittehnoloģisku instrumentu savas ietekmes sfēras paplašināšanai”.

Kā savā pirmdien publiskotajā vēstījumā rakstījis Tallinas mērs, 9.maijā „miljoniem cilvēku atzīmē pirmām kārtām kara beigas, sāpju un ciešanu beigas”.

“9.maijā mēs pieminam visus kritušos, pieminam varoņus, kas aizstāvēja un atbrīvoja, darīja visu, lai izbeigtu kara šausmas,” paziņojis Kelvarts, aicinot šai dienā nepieļaut konfliktu saasināšanos, kas nāktu par sliktu visiem.

“Lai Kā negribētos, mēs visam atkarīgi no cita. Izturēsimies ar izpratni lenkt, ka attieksre realitāti un vēstures notikumiem mäms var būt ķirīga. .

„Mēs visi labi saprotam – ja kaut kas 9.maijā notiks pie Bronzas kareivja, cietīs visi. Un vainīgie noteikti tiks paziņoti – nettkarīgi no tā, no kuras puses būtu lidojis pirmais akmens. Tad var ņemt virsroku emocijas, protesta neko tagad nepierādīs. Var panākt tikai jau tā saspīlēto attiecību eskalāciju sabiedrībā, konflikta saasināšanos. To nedrīkst pieļaut,” savā vēstījumā paziņojis mērs.

“Ja jums ir dārga Šī diena un Šis piemineklis, Tad Jānāk Pie Tā, Jānoliek Ziedi un lepni jāpaiet garām jebkādām provokācijām iespējamas norām pusēm.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments saistībā ar iespējamu cilvēku pulcēšanos 9.maijā, kad Krievijā svin Padomju Savienības uzvaru pār nacistisko Vāciju, un tā dēvētās Bronzas nakts gadadienā, līdz 10.maijam aizliedzis publisku pulcēšanos, kurā iespējama kūdīšana uz naidu un tiek izmantota agresora simbolika.

Par Bronzas nakti tiek dēvēta nakts uz 2007.gada 27.aprīli, kad Tallinā notika nekārtības saistībā ar padomju karavīriem veltītā pieminekļa, tā dēvētā Bronzas kareivja, pārvietoštas uzra kapētas uzra kapētas pils. Otrajā pasaules karā kritušo pieminēšana nav aizliegta, wette to nedrīkst izmantot vardarbības un naida kurināšanai. Arī šogad 9.maijā kritušos varēs pieminēt ar ziedu un sveču nolikšanu kapsētās.


Source: Diena.lv by www.diena.lv.

*The article has been translated based on the content of Diena.lv by www.diena.lv. If there is any problem regarding the content, copyright, please leave a report below the article. We will try to process as quickly as possible to protect the rights of the author. Thank you very much!

*We just want readers to access information more quickly and easily with other multilingual content, instead of information only available in a certain language.

*We always respect the copyright of the content of the author and always include the original link of the source article.If the author disagrees, just leave the report below the article, the article will be edited or deleted at the request of the author. Thanks very much! Best regards!